↑ «Uzturlīdzekļu Parādniekiem Liegs Spēlēt Azartspēles» > 문의하기

Azartspēles Latvijā, kā likmju veikšana pret potenciālu atlīdzību vai zaudējumu, 1win Ir atļautas tikko Latvijā licenzētajos kazino un sporta likmju pieņemšanas punktos. Vislielāko apgrozījumu starp azartspēļu veidiem Latvijā veido tieši spēļu automātu zāles,[1] tomēr pēdējos pavecs strauji izplatījušās arī interaktīvās azartspēļu vietnes.[2] Tieši šis azartspēļu veidiem Latvijā Ir Visaugstākais No azartspēlēm atkarīgo skaits.

Vēsture

Pirmā pasaules kara periods

Pirmā pasaules kara laikā vērā ņemama ietekme kazino paplašinātai invāzijai tagadējās Latvijas, toreizējās Krievijas Impērijas teritorijā, bija vācu virsnieku un karavīru kultūras ietekmei. Oficiāli Vācu Impērijā azartspēles bija aizliegtas, taču rūpniecība balstījās Ar slepenām izklaides dažviet Ar nelegāliem kazino. Tā kā rūpniecība bija nelegāla, šādu izklaides vietu dibināšanu bieži vien uzņēmās lielie vācu noziedznieki, izveidojot tā dēvētos ringa klubus (vācu val.: Ringvereine), kuros, līdzās azartspēlēm, klientiem tika piedāvāta arī tabaka un alkohols, prostitūtu pakalpojumi, vēlāk arī narkotiku kontrabanda. Šādi pagrīdē izveidojās mafija, kuras mahinācijas uzplauka Pirmā pasaules kara laikā un arī vēlākos periodos. Valdības un policijas ietekme bija ierobežota, jo, vispirms, ringu klubu biedri augstu vērtēja lojalitāti, kāpēc nodrošināja slepenību, un, otrkārt, visos varas līmeņos pastāvēja salīdzinoši izcils korupcijas virsma, ko ringa klubu īpašnieki izmantoja, atvēlot plašus līdzekļus kukuļdošanas vajadzībām.[3]

Šādu izklaides vietu prakse turpinājās arī Pirmā pasaules kara laikā okupētajās teritorijās, taču nu jau pirms tik stingras nepieciešamības tās glabāt. Tās dokumentētas arī Latvijā, piemēram, vācu virsnieku izklaides vietas Ar kazino darbojās gan okupētajā Mītavā (Jelgavā),[4] gan Liepājā, Avotu ielā 10 - Ar nosaukumu Musse (tulk. No vācu valodas: atpūta).[5]

Pirmās neatkarīgās Latvijas periods

Kazino Rīgas Jūrmalas Bulduru viesnīcā

Neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra, kad Tautas padome piemēroja tiesību kontinuitātes principu attiecībā pret agrākās Krievijas Impērijas likumiem Latvijas teritorijā. Tomēr aizliegums ilgi neturpinājās.

1921. gadā 27. jūnijā cik-1 Kārlis Bērziņš iesniedza lūgumu iekšlietu ministram Albertam Kviesim, izsakot vēlēšanos kopā Ar Vācijas pavalstnieku Hermanu Heltu, Dancigas kūrmājas Kazino Coppot līdzīpašnieku, Rīgas Jūrmalā izveidot kazino. Lai arī K. Bērziņš saņēma noraidošu atbildi, jo toreizējā likumdošana azartspēles aizliedza, viņš atkārtoja prasījumu tā personisks gada 3. septembrī. Izskatot prasījumu, Rīgas Jūrmalas pilsētas dome nolēma līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai izstrādāt Ar kazino palīdzību un 12. oktobrī noslēdza līgumu Ar K. Bērziņa pārstāvēto Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrību un virzīja jautājumu valdībā, ko pārstāvēja Meierovica 1. Ministru kabinets. Pirmais izmēģinājums izstrādāt valdības akceptu 1922. gada 31. martā bija nesekmīgs, kavēklis pēc valdības maiņas 20. jūlijā, Meierovica 2. Ministru darbistaba pret kazino tagad neiebilda, un 3. augustā valdība grozīja likumu. Vienlaikus, tika mērķtiecīgs, ka izlikties kazino drīkstēja tikko tie Latvijas pilsoņi, kuru gada ienākums pārsniedza 12 000 latu.[6]

Kazino atklāja Bulduru viesnīcā 1922. gada 17. novembrī. Tiesa, jaunā iestāde plašākā sabiedrībā un medijos atzinību neguva, par ko liecina nedaudzi raksti tā laika periodikā. Kā rakstīja laikraksta "Svari" 1922. gada 24. novembra izdevumā par iestādes atklāšanu:[7]

Un nu mums Ir sava spēļu briesmīgs! Bulduros svinīgi, Ar ekstra vilcienu, šampanieti un runām Ir vaļējs kabatas tukšošanas kazino! Jau pirmā vakarā daži No viesiem paspēlējuši turp dažu labu avansiņu. Liela svētība Latvijai tagad plūdīs tagad No Bulduriem. (...) Latvju mātes, dzemdējat un audzinat savus dēlus priekš Bulduru kazino!

Darbības pirmā pusgads laikā, No 1922. gada 17. novembra līdz 1923. gada 22. maijam, Bulduru viesnīcas kazino izdeva 486 ieejas kartes, No kurām lielākā veikums jeb 408 tika izdotas ārvalstu pilsoņiem, bet vien 78 - Latvijas pilsoņiem. Viņu vidū bija arī Ministru prezidents, ārlietu ministrs Zigfrīda Annas Meierovics un viņa kundze A. Meierovica, finanšu viceministrs Voldemārs Āboltiņš, advokāts Fricis Gailīts, notārs Andrejs Meike, rūpnieki Otto Grobiņš Ar kundzi Annu, Ludvigs Upenieks un citi uzņēmēji.[6]

Bulduru viesnīcas kazino darbojās līdz 1925. gada 24. novembrim,[8] neilgi pēc direktora Nahmaņa nozušanas Vācijas-Austrijas virzienā.[9] Kazino ēka gāja izbeigšanās 1990. pavecs, kad tā tika nodedzināta, taču tā tikusi fiksēta vairākās fotogrāfijās, kas saglabājušās.[10]

Atjaunotās Latvijas periods

Kazino Vecrīgā, Kaļķu ielā 24

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmo kazino, lai arī mini versijā, atvēra 1990. gada jūlijā, viesnīcas "Rīga" pagrabā, Aspazijas bulvārī 22. To realizēja biijušais bārmenis, vēlāk - priekšdziedātājs un politiķis Ivars Bārdiņš.[11]

Daudz nopietnāks jau bija 1990. gada 10. augustā, Vecrīgā, Kaļķu ielā 24 atklātais kazino Ar nosaukumu "Casino Riga",[12] bijušā kinoteātra "Komjaunietis" telpās.[13] Ieejas alga jaunatvērtajā izklaides iestādē bija 6 ASV dolāri, ieskaitot maksu par iesaistīšanos spēlē, kā arī par kādu dzērienu.[14] Kazino atklāšanā tika īpaši uzsvērts, ka pēc-2 drošību tajā gādās Ne tikai milicijas, bet arī Valsts drošības komitejas darbinieki. Plāns darbojās - nekādi krimināla rakstura incidenti kazino darbības pirmos mēnešus neapēnoja. Pirmais patiesi nepatīkamais starpgadījums tika fiksēts vien gadu vēlāk, un arī tad nevis Rīgā, šķērslis Liepājā, kur toreiz darbojās firmas "Latshop" spēļu zāle. Jau tās pirmajā darba nedēļā nedaudz Liepājas ostas strādnieks nospēlēja aizņemtos 1000 ASV dolārus (tiem reizēm iespaidīgu summu) un, nespējot nodzīvot zaudējumu, pakārās.[15]

"Casino Riga" (vēlāk - "Casino Latvia") izcelsme saistīta Ar Latvijas PSR laikos pastāvējušo Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru "Forums" (REJC "Forums"). No komjaunatnes centra 1980. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs "Forums". Tieši komjaunatne kooperatīvu kustības pirmsākumos bija kāds No lielākajiem un ietekmīgākajiem privātuzņēmēju aizsegiem, jo komjaunatnes organizācijām bija atļauts savā paspārnē veidot jaunatnes nodarbinātības centrus, uzraugošajai komitejai vien aizskaitot 10% peļņas.[16] Šādi kooperatīvs "Forums" eksperimentēja Ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, datortehnikas, banku un citās.[17] Viens No šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana atjaunotajā Latvijā, tikko izrādījās ļoti pelnošs iecere. Proti, tīrā peļņa šī kazino realizētājam - REJC "Forums" un austriešu kompānijas "Casinos Austria International" kopuzņēmumam "Casinos Latvia" - 1990. gadu sākumā bija dēļ 1,5 miljoniem ASV dolāru gadā.[18] Arī visi kopuzņēmuma Latvijas vadības pusē iesaistītie agri vien kļuva pēc-2 miljonāriem, tostarp tā valdes priekšsēdētājs un reizē arī REJC "Forums" ģenerāldirektors Gunārs Slavinskis,[19] vadītājs Jānis Zuzāns, kā arī pārvaldnieks Jānis Dāvis.[15]

"Casino Latvia" vēlāk pārtapa par spēļu zāli Ar zīmolu "Fenikss", ko attīstīja arī citur Latvijā, ķēdei kļūstot par Latvijā lielāko azartspēļu nozares līderi - Jānim Zuzānam piederošo "Alfor grupu". Tomēr grupas holdinga uzņēmumam joprojām Ir saglabājies nosaukums Ar atsauci uz tā izcelsmi, proti, SIA "Foroms".

Nozares regulējums un attīstība

Tiesiskais regulējums

Azartspēļu pakalpojumu sniegšanu Latvijā regulē 2005. gadā pieņemtais Azartspēļu un izložu likums.[20] Tajā cita starpā noteikts sekojošais:

- Azartspēles un izlozes drīkst organizēt tikko pēc attiecīgo azartspēļu vai izložu licenču saņemšanas (3. pants). Tos drīkst radīt tikko sekojošās vietās (20. pants): - Kazino;- Spēļu zāle;- Bingo zāle;- Totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vieta.

Nodokļi

Latvijā licencētajem azartspēļu organizētājiem Ir pienākums maksāt īpaši nodokli, kam izšķir divus veidus:[24]

- Izlozēm apliekamais nodoklis. Izložu nodokļa likmes izlozēm un momentloterijām Ir 10 procenti No biļešu realizācijas ieņēmumiem;- Azarstpēļu objektiem apliekamais nodoklis. Azartspēļu nodokļa likmes Ir atšķirīgas - tās noteiktas atkarībā No azartspēles veids. 2021. gadā Latvijā noteiktās likmes azartspēļu objektiem bija sekojošas:[25] - Rulete (cilindriskā rotaļlieta) - par katru ruletes rotējošai iekārtai pievienotu spēļu galdu - 28 080 euro;- Kāršu un kauliņu spēles - par katru galdu - 28 080 euro;- Azartspēļu automāti - par katra automāta katru spēles vietu - 5172 euro;- Veiksmes spēle Pa tālruni - 15% No šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;- Totalizators un noruna - 15% No šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;- Bingo - 10% No šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;- Azartspēles, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi No spēles veida - 10% No šī spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Attīstības plānošana

Azartspēļu industrijas attīstības pamatnostādnes vidējam termiņam izklāstītas Azartspēļu un izložu pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (MK pavēle nr.509).[26] Par pamatnostādņu īstenošanas koordinēšanu atbildīgā institūcija Ir Finanšu ministrija.

Fiziskā infrastruktūra

2020. gada janvārī Latvijā bija ekspluatētas sekojošas azartspēļu pakalpojumu sniegšanas vietas:[27]

- 305 spēļu smaržas;- 71 totalizatora punkti;- 5 kazino;- 1 bingo zāle.
Savukārt ekspluatētās azartspēļu ierīces 2020. gadā bija sekojošas:[27]

- 8595 spēļu automāti;- 51 kāršu galdi;- 16 ruletes galdi.
Apgrozījums un ieņēmumi

Uz 2022. gada oktobri licencētie azartspēļu organizētāji Latvijā bija 19 uzņēmumi,[29] kuru kopējais apgrozījums 2020. gadā bija 160 miljoni euro, un kopējais darbinieku skaits - ap 3200:[30] 2020. gadā No kopējā organizētāju apgrozījuma azartspēles veidoja 96%, pārējo apgrozījumu veidojot citiem pakalpojumiem un precēm, piemēram, spēļu zālēs iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt vislielāko apgrozījuma īpatsvaru No dažādiem azartspēļu veidiem veido tieši spēļu automātu zāles.[1] 2020. gadā apgrozījums No spēļu automātiem veidoja 60% No kopējā azartspēļu pakalpojumu apgrozījuma, bet interaktīvās azartspēles interneta platformās - 36% No apgrozījuma. Tomēr 2021. gadā fiksētas būtiskas izmaiņas azartspēļu apgrozījuma struktūrā. Proti, 2021. gadā apgrozījums No spēļu automātiem jau veidoja vien 13% No azartspēļu apgrozījuma, bet No interaktīvajām azartspēlēm - jau 85%.[27] Izmaiņas notikušas galvenokārt Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, kuru rezultātā klātienes azartspēļu iestādes darbojās vien 1/3 daļu No gad, proti, 4 mēnešus. Tomēr, iespējams, mainītie klientu paradumo daļēji saglabāsies arī turpmāk.

Azartspēļu automāti, varbūt, Ir kāds No ienesīgākajiem azartspēļu objektiem. 2020. gadā ieņēmumi No azartspēļu automātiem, kad spēkā bija Covid-19 ierobežojumi, bija 95 788 tūkstoši euro, vidēji gadā veidojot ieņēmumus 11,1 tūkstošu eiro apmērā uz 1 ekspluatēto spēļu automātu, kavēklis pēc nodokļa apmaksas - 6 tūkstošu euro apmērā. 2019. gadā, nozarei darbības ierobežojumu nebija, ieņēmums Ar 1 spēļu automātu bija 27 tūkstošu eiro apmērā, kavēklis pēc nodokļa apmaksas - 22 tūkstošu euro apmērā uz 1 spēļu automātu.[31]

Tirgus dalībnieki

Lielākie azartspēļu kņada dalībnieki Latvijā pēc 2020. gada apgrozījuma Ir:

Alfor grupveida, tai skaitā SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs, Ar spēļu Zāļu ķēdēm Fēnikss un Admirāļu klubs - 50,01 miljoni euro;SIA Optibet, SIA Klondaika un SIA Laimz, Ar azartspēļu platformām internetā, kā arī spēļu Zāļu ķēdi Klondaika (kops 2022. gada sākuma[33]) - 36,46 miljoni eiro;SIA Olympic Casino Latvia un SIA Olybet Latvia, Ar azartspēļu platformām internetā, ka arī kazino ķēdi Olympic Casino (ietver bijušo SIA Garkalns spēļu Zāļu ķēdi Ar nosaukumu Vulkan) - 32,63 miljoni euro;SIA Joker LTD un SIA Joker.Lv, Ar azartspēļu platformām internetā, ka arī spēļu Zāļu ķēdi Joker - 20,46 miljoni euro.
Licencētie azartspēļu organizētāji

Pavisam vienoti pie 2022. gada oktobri Latvijā bija 19 licencēti azartspēļu organizētāji (izņemot VAS Latvijas Loto, jo tas nav azartspēļu organizētājs):[29]

SIA Admirāļu klubs (Alfor grupveida)

Johans Grafs

SIA Olybet Latvia

(Boriss Baums laulātā)

Azartspēļu atkarība

2019. gadā veiktajā pētījumā pēc-2 procesu atkarību izplatību Latvijā (Ar uzsvaru pie azartspēlēm un datorspēlēm), secināts, ka azartspēļu atkarība (tostarp attiecināma Ne tikko pēc spēļu automātiem, šķērslis arī pret interaktīvajām azartspēlēm, bingo un momentloterijām) varētu skart 6,4% respondentu (līdzvērtīgi 85,4 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 2019. gadā vecumā No 18-74 gadiem), bet vissmagākajā pakāpē - 1,3% respondentu (līdzvērtīgi 17,4 tūkstošiem iedzīvotāju). Pētījuma dati balstīti Ar 4912 klātienē veiktām mājsaimniecību aptaujām.[34]

Jāpiezīmē, ka uz 2022. gada 1. augustu, Latvijā bija 33,6 tūkstoši unikālu fizisko personu, kuras lūgušas aizliegt sev piekļuvi dažāda veids azartspēlēm.[35]

Starp dažāda veids azartspēlēm, īpaši smaga ietekme Ir spēļu automātiem. Tajā pašā 2019. gada pētījumā konstatēts, ka spēļu automātus klātienē vismaz vienreiz mēnesī spēlē dēļ 3% aptaujāto respondentu (līdzvērtīgi 40 tūkstošiem iedzīvotāju), kavēklis biežāk nekā reizi mēnesī - nedaudz virs 1% (līdzvērtīgi 13,4 tūkstošiem iedzīvotāju). No tiem respondentiem, dažs spēļu automātus spēlējuši vienreiz mēnesī pēdējā gada laikā, tikko 24% norādījuši, ka tie savstarpēji neidentificē Ar problēmātisku spēlēšanu, šķērslis 76% norādījuši, ka tie sevis identificē Ar zema, vidēja vai smaga līmeņa problēmātisku spēlēšanu Ar konstatētām negatīvām sekām. No tā izriet, ka absolūtajam vairākumam No regulārajiem spēļu automātu Zāļu apmeklētājiem Ir vieglākas vai smagākas pakāpes azartspēļu atkarība. Būtiski biežāk spēļu automātus spēlē vīrieši.[34]

Azartspēļu atkarības ietekme

Finanšu zaudējumi un parādsaistības

Jau minētajā 2019. gadā veiktajā pētījumā, finanšu zaudējumi un parādsaistības tika uzsvērti kā galvenais Ar azartspēļu atkarību saistītais kaitējums Ne tikko atkarīgajai personai, šķērslis ļoti tās ģimenei, jo sevišķi, ja personai Ir nepilngadīgi bērni. No azartspēlēm atkarīgās personas nereti iekļūst milzīgos parādu jūgos, ko cenšas izstrādāt Ar aizņemšanos No draugiem, paziņām, darba devēja, kā arī kredītsaistību uzņemšanos, bet vēlāk arī Ar zādzībām, tādā veidā dažreiz zaudējot arī darbu. Būtiska problēma Ir valsts institūciju nespēja aizsniegt datiem pēc-2 finanšu zaudējumu ietekmes apjomu, dažs Ir tikko azarstpēļu organizētāju rīcībā. Ar aptauju palīdzību šādi finanšu zaudējumi nav tieši atklājami.[34]

Vielu atkarības un psiholoģiska rakstura traucējumi

Atkarīgo personu un tās ģimeni nereti skar arī atkarīgo aizraušanās Ar alkoholu vai citām narkotiskajām un psihotropajām vielām, Ar ko, savukārt, saistīta arī tas sekojošā atkarīgā ilgtermiņa uzvedības maiņa un psiholoģiska rakstura traucējumi, tostarp ģeneralizēta trauksmes izjūta un depresija. Procesu atkarību smagums bieži Ir cieši saistīts Ar vielu atkarību līmeni. Piemēram, alkohola devu apjoms un lietošanas biežums statistiski tieši korelē Ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Tāpat arī, piemēram, kad spēļu zālēs tika ieviests daļējs smēķēšanas aizliegums, paši spēlētāji novērojuši, ka aizliegums mazinājis spēlētāju skaitu, skaidrojot, ka pauzes smēķēšanai liek pārtraukt spēli, atbrīvot laukā un saskatīt, ka spēlēšanai patērēts neparedzēti liels laiks, tā-1 pārtraucot spēlēšanas plūsmu.[34]

Tuvinieku līdzatkarība

Latvijas sabiedrībā mazāk nosacīts, taču būtisks posts No azartspēļu atkarības ietekmes Ir arī tuvinieku līdzatkarība (No angļu val.: codependency). Līdzatkarību raksturo nelīdzsvarotas attiecības, kurās trīspadsmit cilvēks veicina cita cilvēka pašiznīcinošu uzvedību, piemēram, atkarību No azartspēlēm. Līdzatkarību raksturo viena vai vairākas No sekojošām pazīmēm:[34]

- Vainas apziņa pēc-2 notiekošo, tajā skaitā attiecībā pie savām domām, jūtām un rīcību;- Pienākuma sirdsapziņa palīdzēt atkarīgajam cilvēkam risināt viņa problēmas;- Centieni kontrolēt notiekošo situāciju, atkarīgā un citu cilvēku uzvedību;- Savu emociju (izmisuma, dusmju, skumju), kā arī depresijas slēpšana, izliekoties par laimīgu;- Centieni nedomāt par sāpīgiem jautājumiem un savu pieredzi.
Iegūtie dati 2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību Latvijā, liecina, ka gan atkarīgās personas, gan viņu tuvinieki Ir gatavi veltīt būtiskus finanšu un psihoemocionālos resursus, lai palīdzētu atkarīgajam, taču bieži šādā veidā negatīvi ietekmējot savu dzīvi.[34]

No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzība

No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzības prakse Latvijā tika ieviesta tikai 2019. gadā, kad tika izveidots Pašatteikušos personu regulators (PIPARS). Tomēr PIPARS nodrošinātā aizsardzība balstīta tikai pie pašu azartspēļu atkarīgo personīgajiem lēmumiem, pamatojoties Ar savu izpratni un sajūtām. Tomēr šis aizsardzības modelim Ir būtisks trūkums - atzīt savu atkarību un uzsākt cīņu Ar to, atkarīgie nereti spēj tikai, nonākot ļoti smagās situācijās un parādu gūstos, kad bieži posts jau Ir nodarīts. Ņemot to vērā, 2021. gadā Latvijā tika sperts nākamais solis No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzībā. Proti, 2021. gada maijā uzturlīdzekļu parādniekiem stājās aizliegums tēlot azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Savukārt azartspēļu organizētājam Ir pienākums nodrošināt, lai parādniekam tiktu liegta piekļuve azartspēļu pakalpojumam gan klātienē, gan interneta platformās.[23] Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu Ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu sav pieejamos finansiālos līdzekļus. Zināms, ka Latvijā vidēji katrs septītais cilvēks vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļu atbalstu No sava vecāka.[36]

Tomēt pašiem azartspēļu un izložu organizētājiem Latvijā būt konkrēts pienākums starp saviem klientiem identificēt No azartspēlēm atkarīgās personas un noliegt tām iesaistīties azartspēlēs.

Pašatteikušos personu reģistrs

Pašatteikušos personu regulators (PIPARS) Latvijā izveidots 2019. gadā, Ar mērķi aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties No pārmērīgas tieksmes pie azartspēļu spēlēšanu. PIPARS iekļauj fiziskas personas, kurām, pamatojoties pret pašu izteiktajiem pieprasījumiem, tikām noteikts liegums Latvijas Republikā spēlēt azartspēles, tik skaitā interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Lieguma minimālais termiņš Ir 12 mēneši, taču maksimālo termiņu rīkojums neierobežo. Reģistra turētājs Ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.[21][37]

Jau pirms reģistra izveides, vairāki tūkstoši No azartspēlēm atkarīgie, kādēļ vēlas pretoties Ar savu atkarību, Ir vērsušies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai pie spēļu organizētājiem Ar lūgumu noraidīt viņiem piekļuvi azartspēļu spēlēšanas vietām, tostarp interaktīvo azartspēļu vietnēm. Interaktīvo azartspēļu vietnēs, kurās spēlētājs vienmēr tik identificēts, spēlētājiem Ir dotības pašam svinēt aizliegumu izlikties pie 12 mēnešiem, taču azartspēļu atkarīgajam šādā veidā Ir jāizdara atzīme visās interaktīvajās spēļu vietnēs - katrā pakalpojuma sniedzēja azartspēļu vietnē individuāli. Šāds process būtiski samazina aizlieguma noteikšanas efektivitāti praksē attiecībā pie interaktīvajām vietnēm. Tāpat arī No klātienes azartspēlēm atkarīgie spēlētāji līdz vienotās sistēmas ieviešanai bieži norādījuši, ka liegumu spēļu smaržas praksē bieži neievēro.[38] Tomēr, kopš regulators darbojas arī vienotajā sistēmā AKUS No 2020. gada, likumdošana nosaka, ka klātienes azartspēļu organizētājiem Ir obligāti apmeklētājiem jālūdz nodot personu apliecinošu dokumentu, un novērtēt, vai šī persona būt reģistrēta PIPARS.[37]

PIPARS iekļauto personu skaits kopš tā izveidošanas birzs IK gadu. Uz 2022. gada 1. augustu, mazāk nekā 3 gadus pēc PIPARS izveides, reģistrā pēc pašu atkarīgo personu pieteikuma iekļautas 33 631 personas, No kurām aktīva aizlieguma statuss bija 22 199 personām. Tas savukārt nozīmē, ka vairāk nekā 10 000 No azartspēlēm atkarīgajām personām, kuras sevis bija iekļāvušas reģistrā, lieguma termiņš Ir beidzies un tām Ir brīva piekļuve azartspēlēm.[35]

Taču jāņem vērā, ka Ne visas No azartspēlēm atkarīgās personas spēj pašpietiekami uzklausīt lēmumu pierakstīties. Kā 2019. gada pētījumā pēc-2 procesu atkarību izplatību Latvijā minēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Līga Timša:[34]

Paši cilvēki palīdzību atkarību jautājumos meklē diezgan kusli, un tā nav unikāla situācija Latvijā, tāds Ir visur pasaulē, jo viņi neatzīst, ka viņiem Ir problēma. Tie līdzcilvēki varbūt tajā mirklī, ja pēc alkoholu tas Ir daudz pamanāmāk, tad pret procesu atkarībās šis process Ir daudz slēptāks. Tam cilvēkam varbūt Ir sarkanas acis, kavēklis nav No alkohola drebošas rokas, Ne paģiras. Tīri fizioloģiski viņi izpaužas Ne tik ļoti. Paiet laiks, bet ģimene konstatē, ka viņiem rodas finansiālas problēmas. Tas Ir ilgstošāks process.

2020. gadā publiskajā telpā tika rosināts paplašināt atkarīgo cilvēku tuvinieku tiesības. Proti, piešķirot tiem tiesības ierosināt Ar atkarībām diagnosticētu cilvēku iekļaušanu PIPARS.[39] Uz 2022. gadu atkarīgo tuviniekiem šādas tiesības nav tikušas piešķirtas.

Atsauces

↑ 1,0 1,1 «Azartspēļu biznesā lielāko naudu Latvijā ģenerē spēļu automāti». www.lsm.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ «Operatīvie statistikas dati | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.↑ https://gluecksspiel.uni-hohenheim.No/fileadmin/einrichtungen/gluecksspiel/Forschungsarbeiten/2016_MA_LMunzel.pdf↑ «Redzi, dzirdi Latviju!». www.redzidzirdilatviju.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ «Zudusī Latvija - Liepāja. Virsnieku kazino "Musse" Avotu ielā». www.zudusilatvija.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ 6,0 6,1 «Deviņu vīru vardarbība: Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918 - 1940». 2016.↑ «Spēļu elle». periodika.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ «Zudusī Latvija - Viesnīcas un kazino ēka Bulduros». www.zudusilatvija.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ «Kā aizbēga Jūrmalas Kazino vadītājs Nachmanis». periodika.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ «Zudusī Latvija - Spēļu klubs Rīgas jurmalā». www.zudusilatvija.Lv. Skatīts: 2022-10-03.↑ Brīvā Latvija. «Rīga». periodika.Lv, 1996. Skatīts: 2022-11-08.↑ Latvijas jaunatne. «Azartspēļu ēra Ir klāt!». periodika.Lv, 1990. Skatīts: 2022-11-07.↑ Latvijas jaunatne. «Azartstpēļu ēra Ir klāt!». periodika.Lv, 1990. Skatīts: 2022-11-07.↑ gada-731195 «Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā». www.mūžs.Lv. Skatīts: 2022-11-07.↑ 15,0 15,1 «Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino». www.pietiek.com. Skatīts: 2022-11-07.↑ «4. sērija. Kooperatīvi un komunisti». Brīvbrīdis (latviešu). 2006-11-23. Skatīts: 2022-11-08.↑ «Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt». pietiek.com. Skatīts: 2022-11-07.↑ Laiks. «Šodienas Latvija un LNNK tajā». periodika.Lv, 1994-06-08. Skatīts: 2022-11-07.↑ Rīgas Balss. «Aizdodiet 6 dolārus! Spēļu ellīte Ir klāt - Casinos Latvia». periodika.Lv, 2022-13-08. Skatīts: 2022-11-07.↑ «Azartspēļu un izložu likums». LIKUMI.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ 21,0 21,1 «Pašatteikušos personu regulators | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ «No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi». LIKUMI.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ 23,0 23,1 «Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums». LIKUMI.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ «Izložu un azartspēļu nodoklis | Valsts ieņēmumu dienests». www.vidū.gov.Lv. Skatīts: 2022-10-10.↑ «Izložu un azartspēļu nodokļa likmes | Valsts ieņēmumu dienests». www.vidū.gov.Lv. Skatīts: 2022-10-10.↑ «Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam». LIKUMI.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-04.↑ 27,0 27,1 27,2 https://www.iaui.gov.Lv/Lv/media/1058/download↑ Oficiālās statistikas portāls. «AZA020m. Azartspēļu iekārtu skaits pēc to atrašanās vietas 2021M07 - 2023M10». Skatīts: 2023-11-12.↑ 29,0 29,1 Izložu un azartspēļu uzraudzības novērošana. «Licencētie azartspēļu organizētaji».↑ «Licencētie azartspēļu organizētāji | Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas». www.iaui.gov.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.↑ Izložu un azartspēļu uzraudzības direkcija. «Azartspēļu nozare 2020. gadā», 2021.↑ Oficiālās statistikas portāls. «AZA010. Neto ieņēmumi No azartspēlēm (milj. euro) 2007 - 2022». Skatīts: 2023-11-12.↑ «Azartspēļu operators «Optibet» kļūst pēc-2 zīmola «Klondaika» spēļu Zāļu tīkla īpašnieku». www.lsm.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-03.↑ 34,0 34,1 34,2 34,3 34,4 34,5 34,6 «Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība)». 2019.↑ 35,0 35,1 «Azartspēļu kapitālsabiedrību finansiālās darbības rezultāti 2022. gada 6 mēnešos». 2022.↑ «Uzturlīdzekļu parādniekiem lirisks tēlot azartspēles». www.lsm.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.↑ 37,0 37,1 lvportals.Lv. «Pateikt». lvportals.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.↑ Neievēro spēlētāju lūgumus nelaist viņus azartspēļu zālēs. Atjaunināts: 2022-10-10↑ «Aicina spēļu zālēm konstatēt darba laiku, ierobežot smēķēšanu un alkohola lietošanu». nra.Lv (latviešu). Skatīts: 2022-10-06.